Kopš martā sākās sabiedrības veselības krīze, daudzas organizācijas ir spiestas piedalīties šī gadsimta lielākajā eksperimentā – attālinātājā darbā. Viss, ko vajag šādam darbam, jau it kā mums bija arī pirms krīzes – modernas tehnoloģijas, kas atvieglo saziņu, sadarbību, novērtēšanu attālināti…, jaunā paaudze, kurai tas patiktu, …. arvien pieaugošs laika patēriņš ceļā uz /no darba, …. pārāk garas un pat bezjēdzīgas sapulces, …. pārāk lieli, dārgi, eleganti biroji … Un mēs darba vietās jau sen spriedām, vai, kā un kad labāk mainīties un piemēroties digitālam un attālinātam darbam. Un tad tas notika pēkšņi – atnāca vīruss un izdarīja izvēles mūsu vietā. Daudziem no mums nācās pirmo reiz un ļoti ātri pāriet uz attālinātu darbu. Mēs, Motify krīzes karstumā pētījām, kā jūtas darba ņēmēji
Kā mēs jūtamies
Gandrīz katram trešajam Latvijā (28% ) ir bijis jāpārkārto savs darba ritms, pilnībā vai daļēji, strādājot attālināti. Kopumā 37 % no visiem aptaujātajiem darba ņēmējiem uzskatīja, ka attālināti strādā produktīvāk, visvairāk šādi domājošo ir tā sauktie zināšanu darbinieki (44%). Klasiskajā izpratnē produktivāte nozīmē salīdzinoši padarīt vairāk vienā laika vienībā. Vai mums tas izdevās? Jā, jo mums jaunajā attālinātajā darba formātā, astoņu stundu laikā patiesi bija jāpaveic vairāk – jāiemācās strādāt pa jaunam, lietot citas tehnoloģijas, citādi komunicēt, citādi sevi organizēt un pat domāt atšķirīgi utt. Pētījumā uzzinājām, ka, strādājot no mājām, mums izzuda robežas starp privāto un darba dzīvi, par to ziņoja 64% no aptaujātajiem. Ko tas nozīmē?
Organizāciju psihologi secinājuši, ka attālinātā darba veicējiem jāpieliek vairāk pūles, lai sevi disciplinētu un paškontrolētu. Tas savukārt patērē lielāku mūsu mentālo enerģiju un var izraisīt ātrāku nogurumu (Wladislaw Rivkin, Aston University). Īpašs izaicinājums ir laicīgi atslēgties no darba, “psiholoģiskās atdalīšanās” process ir kritisks, lai varētu ik pa laikam gan fiziski, gan mentāli sevi atjaunot.Tradicionālā darba dienā daudzi no mums, atstājot biroju pēc darba, nekavējoties spēj atslēgties, taču tas, acīmredzot, kļūst daudz grūtāk, strādājot mājās.
Motify pētījums arī liecina, ka strādājot attālināti, 65% aptaujāto darba ņēmēju ziņoja par palielinātu darba slodzi, savukārt 55% – par lielāku ar darbu saistītu stresu nekā normālos apstākļos.
Palielināta slodze var rasties arī no tā, ka tie attālinātie darbinieki, kas ceļā uz darbu mēdza pavadīt ilgāku laiku, izjūt lielāku vainas apziņu, ka ilgāk uzturas mājās un tāpēc bieži vien arī šo ceļošanas laiku iekļauj savā darba laikā. Darbs mājās zaudē daudzas struktūras, rituālus un rutīnas, kas pastāv birojā. Mēs droši vien nenovērtējām to, cik svarīgi ir šie īslaicīgie pārtraukumi darbā, kad mēs atsaucāmies kolēģu aicinājumam uz kafiju un kaut uz īsu sarunu.
Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka ilgstošs, ar darbu saistīts stress var novest pie izdegšanas sindroma, par ko signalizē nogurums, enerģijas izsīkuma sajūta, negatīvas vai ciniskas emocijas pret darbu, samazināta profesionālā aktivitāte. Bez tam, ierobežoti kontakti un mijiedarbība ar citiem var izraisīt depresijas un trauksmes sajūtu. Nesen pētnieki (The State of Remote Work. Buffer’s annual report) atklāja, ka gandrīz 20 procenti no attālinātiem darbiniekiem ziņo, ka sociālā izolācija ir viņu lielākais psiholoģiskais izaicinājums.
Daudzi no mums strādā uz sava mājas dīvāna, virtuves galda vai citās ātri pielāgotās un improvizētās mājas biroja vietās. Šīs telpas, visticamāk, nav ergonomiski pielāgotas ilgstošam nepārtrauktam darbam. Līdz ar to var pieaugt darbinieku problēmas ar mugurkaula, muskulatūras funkcijām (The Institute of Employment Studies).
Kuri attālinātā darbā cieš vairāk?
Viens no efektīva attālinātā darba zelta likumiem ir uzticēšanās kolēģiem un izvairīšanās no mikropārvaldības. Darbiniekiem, kuru vadītājiem vairāk raksturīgs direktīvs un kontrolējošs vadības stils, būs lielāks izaicinājums strādāt attālinātā formātā, un sagaidāms, ka šādas komandas arī būs mazāk veiksmīgas. Jo tie darbinieki, kuri pieraduši strādāt šāda vadītāja komandā, nespēs pastāvīgi organizēt savu darbu, ļaus iet tam pašplūsmā vai nedarīs neko līdz kārtējam rīkojumam.
Darbinieki tādu vadītāju vadībā, kuri arī līdz krīzei nelabprāt komunicēja, neinteresējās par darbiniekiem un nesniedza atgriezenisko saiti, grūtāk pārdzīvos jauno situāciju. To pamato pētījumi, ka darbinieki, kuri piedzīvo vadītāju “atgriezeniskās saites trūkumu”, cieš no paaugstinātas trauksmes izjūtas, jo viņi jūtas nespējīgi sevi salīdzināt vai “noteikt, kā viņi atbilst standartiem” plašākā organizācijā.
Ja mums jautās, kuri izjuta vislielāko stresu šajā periodā, mēs daudz nedomājot teiksim, – vecāki, kuriem ir mazi bērni, kuriem ir nelielas mājvietu platības. Taču Microsoft pētījums liecina par vēl kaut ko. Jā, šo slogu vissmagāk izjuta millenium paaudzes pārstāvji, bet izrādās arī jaunpienācēji darba tirgū – Z paaudze. Milleniāļi ir jaunie vecāki, un joprojām ambiciozi karjeristi. Taču Z paaudzes izaicinājums ir iemācīties kompromisu, koplietot istabas, vienlaikus tur vadot pilnas slodzes darbu.
Arī Londonā bāzētā tehnoloģiju izstrādātāja Studio Graphene pētījums apstiprināja Microsoft atziņas, ka jauniešiem (28% vecuma grupā 18–34 gadi) pāreja uz attālināto darbu ir bijusi vairāk apgrūtinoša, salīdzinot ar darbiniekiem virs 55 gadiem (tikai 11%). Tam ir skaidrojums. Kad esam jauni, vairāk ir nepieciešama mijiedarbība ar citiem, ideju apmaiņa. Mums ir nepieciešama tā milzīgā laime sēdēt pareizajā sapulcē, apmeklēt pareizo vietu vai izpelnīties pareizā kolēģa cieņu. Viss iepriekš minētais ir grūtāk sasniedzams attālinātā vidē.
Protams, psihologi atzīst, ka introvertiem šajā formātā klājās labāk. Jo mazāk klātienes mijiedarbības un kontaktu, jo vairāk viņiem ir enerģijas. Savukārt ekstravertiem, lai gūtu enerģiju, nepieciešams klātbūtnes efekts.
Kā kļūt labākiem attālināti
Nepieplānojiet vairāk kā 2 stundas dienā video tikšanām vai konferencēm. Microsoft ir izpētījis, ka pavadot dienas, kas ir pārpildītas ar video tikšanām, stress sāk iestāties apmēram pēc divām stundām. Sakarā ar augstu ilgstošas koncentrācijas līmeni nogurums sāk paaugstināties jau pēc 30-40 minūšu ilgas sanāksmes.
Apģērbieties atbilstoši darbam, nevis pievienojieties videozvaniem savos mājas tērpos. Tas ne tikai izrāda cieņu un veido jūsu tēlu, bet arī palīdz jūsu smadzenes ieslēgt darba režīmā.
Rutīnai un struktūrai ir izšķiroša nozīme, lai padarītu attālinātu darbu interesantu un produktīvu. Pētījumi rāda, ka rutīnas ievērošana ar zināmām variācijām – dažādām pauzēm vai atšķirīgiem darba uzdevumiem dažādos laikos – ir patiešām svarīga.
Dariet visu iespējamo, lai fiziski nošķirtu darba telpu no dzīves telpas, it īpaši, ja mājās ir bērni. Pat it kā visnenozīmīgākā uzmanības novēršana var nogalināt jūsu produktivitāti. Mičiganas štata universitātes pētījumi atklāja, ka trīs sekunžu pārrāvums var dubultot jūsu darbā pieļauto kļūdu skaitu, kad uzmanība tiek novirzīta uz kaut ko citu.
Rūpējaties par savu mentālo veselību. Ja jūtat, ka sākat dusmoties, stresot vai jūtat trauksmi, pārejiet uz kardināli atšķirīgām nodarbēm – vingrošanu, lasīšanu, podkastu klausīšanos, radošām vai intelektuālām nodarbēm.
Vides psihologi iesaka sēdēt ar muguru pret sienu un skatu uz durvīm vai logu, tādējādi vairojot drošības un komforta sajūtu. Tas samazinās jūsu asinsspiedienu un stresa hormonu cirkulāciju, un palielinās koncentrēšanās spējas.
Reguāri vingrojiet. 2019. gadā Journal of Human Sport And Exercise bija publicēts pētījums, kurā tika secināts, ka tiem ieslodzītajiem, kuri piedalījās 12 nedēļu vingrojumu programmā, pieauga pašcieņas un dzīves kvalitātes izjūta. Fiziskas slodzes rezultātā paaugstināsiet arī savu serotonīna līmeni, enerģiju un pie viena uzlabosiet arī atmiņu.
Un mācieties kaut ko jaunu. Pētījumi rāda, ka mūžizglītība vairo laimi, kā arī tādas kognitīvās iezīmes kā atmiņa.