Ļoti ir palaimējies tam, kurš atbildi uz šo jautājumu atrod jaunībā, taču vairums cilvēku atbildi uz to meklē atkal un atkal, jebkurā vecumā! Un attiecībā uz darbu, atbildēt ir vēl grūtāk! Pēdējā laikā ir daudz runāts un rakstīts par “aizrautīgu darbu”, “darbu, ko mīli” , “darbu-hobiju” utt.. Jo pastāv pieņēmums, ka tikai tas, kas mīl savu darbu (vai dara to ar aizrautību), var būt produktīvs un iesaistīts, un vērtīgs darbinieks. Un tāpēc nebrīnīsiemies, ka Linkedin ir pilns ar darbiniekiem, kuri ir aizrautīgi, un uzņēmumiem, kuri ir aizrautīgi. “Atrodiet darbu, ko mīlat, un jums nekad vairs nevajadzēs strādāt” – šādi un līdzīgi citāti klīst sociālajos medijos un mulsina, mudina, iedrošina meklēt savu “īsto un vienīgo… darbu”. Taču to neatrodot vai pat nespējot iedomāties, kurš tas varētu būt, krītam no vienas personības krīzes otrā.
Aizrautīgs darbs! Par katru cenu…
Jā, vai nebūtu jauki, ja mēs visi varētu “atrast savu lielo darba kaislību”, un visi beigtu darīt kaut ko, ko vienkārši un bezkaislīgi darām? Tad, lai sabiedrība turpinātu funkcionēt, mums vajadzētu ticēt, ka kādam aizraušanās ir arī zivju tīrīšana vai atkritumu savākšana. Bet tā tas visticamāk nav, vai ne? Kādam ir jādara darbs, ko lielākā daļa no mums nevēlas darīt, un lielai daļai tas vienkārši ir darbs, ko viņi cenšas darīt pēc labākās sirdsapziņas.
Taču sagaidot, ka darba devēji meklē, grib noturēt un apbalvot tikai aizrautīgus darbiniekus, mēs sākam pietēlot, ka esam aizrautīgi. Sociologs Arlie Hotšilds savā grāmatā “Vadītā sirds: cilvēcisko jūtu komercializācija” parādību, kad mums jātēlo mūsu emocijas, ir nosaucis par “emocionālo darbu” (80- tajos gados to gan attiecinot uz noteiktām profesijām). Darbības, kas to raksturo, ir tā dēvētas extra miles (papildus darbi) – atbalsts kolēģiem, pozitīva attieksme un perfekcionisms.
Ja “emocionālais darbs” rodas kā nesavtīgs vai iekšēji motivēts, tas būs īsts, un indivīds nepārtraukti investēs enerģiju emocionālajā darbībā bez jebkādas piepūles. No otras puses, ja emocionālo darbu nosaka interese kaut ko iegūt (gan ekonomiskā, gan profesionālā / organizatoriskā ziņā), darbinieks nepārtraukti novērtēs un kotrolēs savu emocionālo darbu un tajā ieguldīto enerģiju, ņemot vērā ieguvumus, kas tiks gūti kompensāciju veidā (atlīdzība vai atzīšana). Otrajā gadījumā emocionālais darbs ir nogurdinošs, enerģiju izsūcošs un ilgstoši spēj radīt emocionālu izsīkumu.
Tāpēc labāk nevajag ne pietēlot, ne izmisīgi censties atrast “sapņu darbu”, jo patiesībā aicinājums “atrast darbu, ko mīlat”, ir bīstams mīts un negudrs karjeras padoms.
Vai ir risinājums?
Lai būtu laimīgs darbā, īstenībā jau nevajag neko daudz. Tur ir jābūt jēgai – kāpēc es nāku uz darbu (un jā – var arī tikai pēc algas). Tur vajadzētu būt iesaistījumam – vai tieši šaja darbā varu izmantot savus talantus un prasmes vislabākajā veidā. Vai būs sasniegumi – vai darbā varu sasniegt mērķus, kas ir gandarījumu sniedzoši un atzinīgi novērtēti? Vai man ir labas attiecības ar kolēģiem un vadītājiem? Vai esmu optimistiski noskaņots par savu darbu tuvākajā nākotnē? Ja uz vairumu no šiem jautājumiem spējat atbildēt apstiprinoši, varat uzskatīt, ka esat gandrīz laimīgs darbā.
Arī zinātne saka, ka pietiek atrast darbu, kurā mēs jūtamies komfortabli un droši, lai labākais mūsos sākt izpausties ar uzviju. Proti, pastāv augsta korelācija (sakarības) starp noteikta veida darbinieka pašmotivāciju un specifiskiem, identificējamiem darba vides elementiem (kultūra, mūsu vadītājs, darba saturs). Organizāciju psiholoģe Tamāra Eriksone ir identificējusi sešus karjeras arhetipus, kas raksturo uz darbu attiecināmu aizrautību, attieksmi pret darbu un motivāciju. Tie apraksta arī sešas lomas, ko varam piepildīt caur darbu. Un tās ir:
- Individuālais spēlētājs, kuru virza vēlme mainīt … pasauli un radīt ko nozīmīgu. Viņam/viņai darbs ir iespēja mācīties, augt un radīt (veidot).
- Motivēts sekotājs, kuru motivē drošs progress, taisnīgums un paredzamība. Viņam/viņai darbs ir lepnums būt noderīgam un lojālam.
- Komandas spēlētājs, kuru motivē sadarbība un strukturētība. Viņam/viņai darbs ir individuāla kompetence un iespēja dot ieguldījumu uzvarētāju komandā.
- Izaicinājumu meklētājs, kuru motivē pārmaiņas un risinājumu meklēšana sarežģītām situācijām. Viņam/viņai darbs ir iespēju dažādība un izdevība piedzīvot uzvaras saviļņojumu.
- Tradicionālists, kuru motivē iespēja strādāt neatkarīgi un kārtīgi paveikt darbu bez stresa. Viņam/viņai darbs ir tikai darbs.
- Līdzsvara meklētājs, kuru virza līdzsvars un patīkama darbs vide. Viņam/viņai darbs ir radniecīgi kolēģi un labi pavadīts laiks.
Nosaki savu karjeras arhetipu
Mēs esam tik ļoti dažādi, tāpēc dažādās darba vidēs mēs jūtamies atšķirīgi. Katram būs atšķirīga vide, kurā kāda talanti uzplauks un kurā kāds jutīsies komfortabli. Un pie tam, atšķirīgos dzīves periodos spēcīgāk izpaudīsies kāds cits karjeras arhetips, jo mums būs atšķirīgas dzīves vērtības un mērķi. Un vēl kāda labā ziņa – katram no mums piemīt vismaz divu arhetipu iezīmes, tātad mēs esam gana elastīgi, lai piemērotos dažādām uzņēmuma kultūrām un vadītājiem.
Vai jūs gribat zināt, kāds ir jūsu esošais karjeras arhetips un kura līderības kultūra jums šajā karjeras brīdī ir vispiemērotākā? Mēs, organizāciju un darbinieku pētījumu kompānija Motify, ņemot par pamatu Tamāras Eriksones karjeras tipu klasifikāciju, esam adaptējuši testu 6 karjeras arhetipu noteikšanai.
Uzzini ko jaunu un noderīgu par sevi – aizpildi aptauju Tava karjeras arhetipa noteikšanai.
